Kāpj bērzi debesīs ar zaļām zaru trepēm
Pret visu vēju brīzēm slējušies.
Kāpj visiem redzami, - tie nemāk dzīvot slepen,
Kas zemē ir tik dziļi sējušies,
Ka tad, kad galotne skar padebeša malu,
Uz dziļumiem sīksts sakņu vainags nirst.
Zars auklē vālodzi, vij sakne kurmja alu.
Liels izaugt spēj vien tas, kas mazo neaizmirst.
Kāps bērzi debesīs, kaut cirvji nebeidz cirst,
Un celmi atvases nekad vairs neizdzīs.
Uz zemi sēklas krīt - kāpj bērzi debesīs.
(Jānis Gavars.)
Pirkumu grozs ir tukšs.