Laimes mātes vērdiņš
Laimes mātes vērdiņš
Kā vēsta nostāsti - baltu senču viedie katram jaundzimušajam bērniņam pasniedza nospodrinātu sudraba gabalu, bet, laikam ejot, sudraba monētu, izsakot spēka vārdus: "Liec, Laimiņa, baltu ziedu mazajā rociņā, lai ir balta tā dzīvīte, kura būs jādzīvo!" Brīnišķīga velte kā atgādinājums par mūsu zemes vērtībām un piederību.
Komplektā ietilpst: 925 proves sudraba vērdiņš ozolkoka kastītē ar gravējumu uz kastītes. Komplekta cena: 80 eur.
Aicinām uz Ingunu un Ingūnu PIRMO kopīgo tikšanos
29. jūnijā plkst. 11:00 aicinām uz PIRMO īpašo tikšanos tikai Ingunām un Ingūnām. Audējas, grāmatvedes, uzņēmējas, konditores, finansistes, literātes un vēl, un vēl... Kas vēl ir Ingunas un Ingūnas?
Tiek kopā sauktas Ingunas un Ingūnas, lai:
☀️ Mēs viena otru iepazītu;
☀️ Veidotu Ingunu/Ingūnu karti, piedalītos kopīgās aktivitātēs;
☀️ Dalītos pieredzē, vārda stāstos un priekā par kopā būšanu.
Piesakies!
🔰 29. jūnijā;
🔰 Ierašanās no plkst. 10:30-11:00;
🔰 Lokstenes svētnīcā, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Liepsalās, kur Liepkalnu maiznīca;
🔰 Dalība: 10 eur;
🔰 Līdzi: uzkodas, ar ko dalīties.
- Pasākumā varētu tikt filmēts un fotografēts.
"Māras gada rits" kalendāru dāvinājums
- 50 eksemplārus Latvijas lauku skolām;
- 210 eksemplārus Oskara Kalpaka konkursa laureātu ģimenēm.
Dod, Dieviņi, kalnā kāpti, Ne no kalna lejiņā. Grūti bija kalnā kāpti Vēl labui lejiņā. Dod, Dieviņi, otram doti, Ne no otra mīļi lūgti.
Lai top!
Latviskuma kods. Jāņu laiks.
Latviskā dzīvesziņa ienāca manā dzīvē brīdī, kad nekam vairs nebija nozīmes. Rāpos ārā no pēcdzemdību depresijas, netiku vaļā no vainas apziņas par to, ka esmu slikta māte, nekam nederīga sieva un vispār cilvēks, kam nav vietas šajā pasaulē. Izmisīgi meklēju avotu, kur smelties jēgu būt. To nevarēja man dot neviena filozofija, pārliecība vai reliģija.
Kad pienācu pie kraujas malas un tālāk nebija, kur iet - centos rast atbildi uz jautājumu - kas bērnībā man ļāva justies drošībā? Un man bija atbilde! Tā bija daba. Caur patvēruma meklējumiem dabā, es pietuvojos senču zinībām. Gundegas Purmales atbalsts un dabas dotais spēks deva atbildes uz sāpīgiem jautājumiem, Irēnas Saprovskas Saules kalendārs manī atbalsojās ar patiesu aizrautību, Jānis Brikmanis jeb Putnu Jānis atvēra durvis uz dievestību, Valda Vītola ļāva ieraudzīt dainu sešpadsmit līmeņus, Māra Brante caur uguns rituāla būtību ļāva apjaust senču spēku, Olitas Purviņas pirts rituāls atklāja man pašai sevi.
Latviskā dzīvesziņa ir meklējumu process, kur aiz katra pagrieziena slēpjas neatklātais, nepateiktais, noklusētais, taču neticami vērtīgais.
Aicinu uz latviskās dzīvesziņas kursu “Latviskuma kods. Jāņu laiks”, kur atklāšu savu gājumu uz latvju dievestību. Nevienu nemācīšu, jo pati mācos dzīvot. Es dalīšos savā pieredzē, ceļojumā, kas nu jau divpadsmit gadus rāda, kur Baltais ceļš.
Kopā atklāsim:
✅ Kas gada ritā ir Jāņi. Ko tie sevī nes fiziski, mentāli, sakrāli, garīgi, enerģētiski, senču izpratnē un dainu valodā?
✅ Jāņu laika buramvārdu nozīmi un spēku. Dalīšos pieredzē, cik bija bailīgi pirmo reizi meklēt papardes ziedu - vienai divpadsmitos naktī. Kā izturēties pret stiprajiem vārdiem? Ko nekad neteikt ne otram, ne sev?
✅ Deviņas brīnumzālītes, kas palīdz visai ģimenei. Dalīšos savā pieredzē kā četru bērnu mamma;
✅ Jāņu laika praktikumu - vīsim vainagus, veiksim Trejdeviņu zālīšu rituālu, iziesim Lokstenes svētnīcas atklājumu ceļu, kopā pusdienosim Liepkalnos. Kā papildus vērtība - Lokstenes svētnīcā piedalīsimies dainu meditācijā kopā ar Inesi Kozuliņu 🤩
Piesakies te LATVISKUMA KODS. JĀŅU LAIKS.
Šodien manas rokas jau kļūst par saknēm zemē...
Iekrīt pats savos ziedos...
"Man patīk smalkie raksti - balts izšuvums uz baltas blūzes, balts zieds uz sen nekopta, aizauguša kapa, vecs suns un cilvēks, kas atrod jaunas mājas, cerības, vecs kastaņkoks vai ābele, vai cilvēks, kas zied līdz krišanas mirklim, iekrīt pats savos ziedos, ar ziediem apsedz rētas, celmenes, kapus - īpaša liktens vēlība, īpaša laime." Ilze Indrāne. (Foto 1965. gads, Sergejs Daņilovs.)
Laukumiņš ir gatavs!
Jaunas aktīvās atpūtas iespējas Bērzaunē
Maija sākumā pie Bērzaunes pamatskolas tika atklāts āra trenažieru laukums. Uzstādītās konstrukcijas papildina pagasta ģimeņu iespējas sportiskiem un saturīgiem kopā būšanas mirkļiem. Pagasta teritorija var lepoties ar vēl vienu labiekārtotu aktīvās atpūtas vietu bērniem, jauniešiem un viņu ģimenēm.
Ideja par šāda laukumiņa veidošanu radās 2019. gada 17. oktobrī, kopā sanākot jaunajai Bērzaunes pamatskolas Skolas padomei. Sanāksmē tika spriests par skolas attīstības plānu un aktualizēts jautājums par rotaļu laukumiņa nepieciešamību skolas pagalmā, kur bērni ar prieku pavada starpbrīžus un brīvos mirkļus pirms un pēc stundām. Lai iegūtu finansējumu, tika nolemts piedalīties Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektu konkursā, kopējiem spēkiem izstrādājot un iesniedzot projektu „Aktīvās atpūtas laukuma izveide Bērzaunē, Ident. Nr. 19-05-AL23-A019.2202-000001”. Rakstot projektu, tika paredzēts, ka izveidotais sporta aktivitāšu laukums būs pieejams ne tikai skolēniem, bet ikvienam pagasta iedzīvotājam, palielinot bezmaksas aktīvās atpūtas iespējas visām iedzīvotāju grupām un veicinot veselīgu, drošu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu. Neviltots bija prieka, kad uzzinājām, ka projekts ir atbalstīts un esam ieguvuši finansējumu tā realizēšanai. Projekta kopējās izmaksas ir iespaidīgas: EUR 12566,20, t.sk. Lauku atbalsta dienesta finansējums EUR 11 309, 58 (90 % no attiecināmajām izmaksām) un Madonas novada pašvaldības līdzfinansējums EUR 1 256,62 (10 % no attiecināmajām izmaksām).
Šis āra trenažieru laukums izbūvēts 145 m2 platībā. Laukumā ir uzstādītas iekārtas, ko var izmantot dažāda vecuma cilvēki, un trenažieri izvēlēti tā, lai varētu trenēt pēc iespējas vairāk dažādu muskuļu grupu:
steperis - trenažieris gurnu muskulatūrai;
trenažieris muguras, plecu, gurnu, kājas un sēžas muskuļu attīstīšanai;
airēšanas trenažieris, kas vienlaikus stiprina gan ķermeņa augšdaļu, gan apakšdaļu;
krūšu un pievilkšanās trenažieris;
trenažieris augšstilbiem un gurnu muskulatūrai;
daudzfunkciju treniņu stacija;
šūpoles ar sēdekli;
divvietīgās šūpoles.
Āra trenažieru laukuma uzstādīšana prasījusi daudz pūļu. Esam pārvarējuši neskaitāmus izaicinājumus, taču svarīgākais – laukums ir uzstādīts un gaida aktīvās atpūtas cienītājus! Lielu paldies sakām būvniekam par ātri un kvalitatīvi veiktajiem darbiem, pagasta pārvaldei par atbalstu, Bērzaunes skolas direktorei par ieguldīto laiku trenažieru izvēlē, Skolas padomes pārstāvjiem un biedrībai “Nigeste” par projekta rakstīšanu, un tā īstenošanu, pedagogiem un visām ģimenēm, kas par savu bērnu skolu izraudzījušās tieši Bērzaunes pamatskolu! Beidzot āra trenažieru esošās konstrukcijas var izmēģināt gan mazāki un lielāki bērni, gan viņu vecāki un vecvecāki. Paldies katram un ikvienam par līdzdarbošanos, palīdzību un atbalstu!
Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams EK tīmekļa vietnē.
pirksti paši no sevis...
Pārdaugava
13.05.06.
Uldis Auseklis
***
pirksti paši no sevis
lauž putnam no maizes klaipa
nolīst rasmīgi lieti viss atspirgst
liekas pasaulei nav ne traipa
kā man gribētos tajā būt!
būt un mūžīgi palikt
un no labiem vārdiem
cilvēku dvēseles salikt
un ar likteņiem kā kastaņiem
cepuri piepildīt
un sakrāt krāsas varavīksnei
kurai trūks to rīt
kā man gribētos izlūgties kādam
pasauli ilgāk bez viena traipa!
un tam putnam kas sasauc lietu
pirksti lauž maizi no klaipa
(Foto: laika posmā 1970.-1980., I. Indrāne ar pīpenēm rokās, foto sūtīts Marijai Bērzkalnei.)
Veļu laika stāsti
Veļu laika stāsti #1
Man bija TĀ vecmāmiņa. Saucām par Memmīti. Viņa bija TĀ, kura pārcietusi karu, karā zaudējusi mīļo vīru. TĀ, kura apbērējusi divus no sešiem bērniem, septiņgadīgo Hedvigu sakoda traks suns, Laimons mira vien desmit dienu vecs. TĀ, kura mācījās visu darīt pati, uzturēt četrus bērnus, pārdzīvot zaudējumus un no jauna dzīvot. Atkal un atkal. Viņa bija sīksta un stiegraina, ar ciešu rokasspiedienu un nesalaužamu gribu. TĀ Memmīte adīja, auda un šuva, cepa, vārīja un sautēja - nekad mūžā vairs neesmu ēdusi tik gardas burkānu pankūkas, neviens cits mani nav cienājis ar cūkas kuņģa sacepumu. Un neviens man nav pasniedzis tik dārgu dāvanu - no sīkām niedrēm uzpītu gulbīti, kam galvā kronis.
SAKARĪBAS: Memmīte izaudzināja trīs dēlus un meitu, arī man šodien ir trīs dēli un meita.
Veļu laika stāsti # 2
Manā bērnības dienu mājā, pāri pļavai, dzīvoja Tantīte. Ik pēc pāris dienām mēs, māsas, devāmies pie viņas, lai aiznestu mammas doto pienu, maizi vai krējumu. Tantīte mūs sagaidīja, sasēdināja uz glīti saklātās gultas, iespieda katrai rokās ābolu, bumbieru vai medus maizi un sāka stāstīt. Par bērnību, par kokiem, par bitēm, skolu, karā zaudēto mīlestību, pļavas un mežmalas zālītēm, par dzeju, pasakām un teikām. Viņai piederēja foto albums ādas vākos, kur katru reizi kā pirmo reizi Tantīte rādīja savu dzīvi, kas sastingusi attēlos. Reiz Tantīte lika apsolīt, ka mēs viņu atcerēsimies. Jo šajā pasaulē vairs nebija neviena, kas par viņu atcerētos. Attēlā: mana dēla zīmējums "Tantīte bēdājas par mīļoto, kurš pazuda karā".
ŠODIEN: Es atceros Tantīti - Valiju Eglīti, kura dzīvoja Jāņukalnā. Visbiežāk - rudens ābolu laikā.
Veļu laika stāsti #3
Mans vecaistētis Osvalds nespēja izrunāt burtu f, jaunībā viņam tika veikta operācija, un lūpas kaktiņā bija liela iedobe. Viņš kāva cūkas, tīrīja aku, cepa kartupeļu pankūkas, zāģēja malku, veda savu sievu uz koncertiem, dāvāja viņai ziedus un bezgala lutināja. Un vēl - es joprojām nepazīstu nevienu, kurš būtu tik nesatricināmi mierīgs, pilns pacietības un gādības. DARBS bija tā valoda, kādā viņš runāja, saprata citus un mācīja mūs bērnus. Viņa sniegtā stabilā pamatu sajūta mani nepamet, lai kur arī es dotos. Manas mammas tētis bija, kā bāka, kas rāda gaismu, neatkarīgi no tā, kādas vētras sadzīves jūrā plosās.
Veļu laika stāsti #4
Veļu laika stāsti #5
Foto: Anna jaunībā.
Veļu laika stāsti #6
Simjūdis. Urguču diena. Veļu vakars.
Runā koki, dzirdu vēju, kādu lapu, kas bērza zaros aizķeras un krīt. Migla gulst uz koku galotnēm, akmens pakaušiem un smaržo pēc mitras zemes. Vēls ābols paslēpies starp kļavlapām un sūnām. Paceļu acis, un tur stāv Viņi. Ietinušies miglas mēteļos, pelēkām acīm skatās, un pelēkus vārdus tie runā. Taču silti paliek, jo kaut kur dziļi es katru no viņiem pazīstu. Tie manējie. Veļi. Eju mājās, atstāju drusku paēst, drusku padzert un uguni, kur sasildīties.Atceries par visiem, kuri bijuši pirms Tevis. Cik DAUDZ no mums katra ir atkarīgs - kā būt, kā nebūt.
Dievaines
Sākas Dievaines. Veļu laiks.
ATCERIES par saviem senčiem, godā viņu piemiņu un stāsti bērniem savas dzimtas stāstus! Es ticu, ka dzīvojam tik ilgi, kamēr mūs atceras.
Kur aizved Kods:LV?
Es labi zinu, ka viedumam un spēkam nav robežu. Tāpat, gaismai un tumsai, kas cilvēkos mīt. Ir tik svētsvinīgi, kad kāds dalās ar savu vērtīgāko. Un tad nu esi tik godprātīgs - dzirdi, redzi un sajūti. Par mazu es šim Lielumam. Tādēļ sēžu klusu un klausos.
Trīs no Trejdeviņiem ir.
Kur vēl mani aizvedīs Kods:LV?
Kods:LV
Saprotu, ka citādi zem akmens būs jāpaliek daudzas gaismas pilnas tikšanās, sirdsgudru cilvēku novēlējumi un vērtības, kas jāceļ dienas kārtībā. Tādēļ tapis projekts KODS:LV. Projekta mērķis - atrast un godāt trejdeviņus (27) cilvēkus Latvijā, kuri nes Latvijas kodu.
Iesaisties arī Tu - tiek meklēts Cilvēks, kurš sevī nes Latvijas kodu: darbs, daba, dziesma, brīvība, tautas mantojums, valoda, smarža, deja, piederība, vārds, bērni, ticība.
Cilvēks, kurš auklē bezdelīgas mazuļus, cep rupjmaizi, ar ko cienā citus. Sargā grāmatas, kaļ tautas sapņus un sēj nākotnes smilgas, kas zeltītiem ziediem. Cilvēks, kurš plaukstā silda dzintaru un iemērc kājas zāļu vannā. Dejo līdzi vējam un ieklausās senču balsīs, kas slēpušās aiz bērza tāss. Cilvēks, kurš pin auklas, sien mezglus, vērpj, auž un tin dziesmas, atmiņu un audekla pavedienus. Ieklausās akmeņu stāstos, saprot meža un pļavas ziedu valodu. Ceļ otru, vairo ticību un kopj zemi. Cilvēks, kurš veido, rada un glabā – vērtīgo, īsto, nozīmīgo. Spēj pacelties pāri piekrastes kāpām un zemzemē doties līdzi kastaņa sēklai, lai smeltos spēku jaunai augšanai, plaukšanai un ziedēšanai. Auklē un lolo, dzied šūpuļdziesmu, uzsmērē sviestu uz rikas un miegā noglāsta bērna galvu. Cilvēks, kurš izceļ no aizmirstības un iededz gaismu. Piepilda ar āboliem klūgu grozus, saliek siltus raušus māla bļodās, plaukstās salej bērzu sulas un dzirda veļus. Cilvēks, kuram atsaucas bruģa balsis un stāsta par senču soļiem. Dvēsele skan kopā ar kokli, kori un sienāža sisināšanu. Tāds, kam vālodze pasaka priekšā, bite apputeksnē domas un pusstunda pēc saulrieta kopā ar Dieviņu ejama.
Pirmā saruna Valdas valoda
Ja arī Tev ir veicies un pazīsti cilvēku, kurš nes Latvijas kodu - dod ziņu:)
Sākusies putnu stunda
Meklējam Indrānes skolniekus
Šobrīd meklējam visā Latvijā Indrānes skolniekus. Atsaucība ir fantastiska! Un ziniet, šie lieliskie cilvēki, kuri ir atsaukušies, dalās savos stāstos, kas ir neticami. Šie stāsti izbrīna, saviļņo un pārsteidz. Uzzinātais liek vēl un vēlreiz secināt, cik Indrāne ir LIELA PERSONĪBA - iejūtīga, drosmīga, stipra un apbrīnojama. Vai arī Tu pazīsti kādu no Indrānes skolniekiem?
Kāpj bērzi debesīs
Kāpj bērzi debesīs ar zaļām zaru trepēm
Pret visu vēju brīzēm slējušies.
Kāpj visiem redzami, - tie nemāk dzīvot slepen,
Kas zemē ir tik dziļi sējušies,
Ka tad, kad galotne skar padebeša malu,
Uz dziļumiem sīksts sakņu vainags nirst.
Zars auklē vālodzi, vij sakne kurmja alu.
Liels izaugt spēj vien tas, kas mazo neaizmirst.
Kāps bērzi debesīs, kaut cirvji nebeidz cirst,
Un celmi atvases nekad vairs neizdzīs.
Uz zemi sēklas krīt - kāpj bērzi debesīs.
(Jānis Gavars.)
Kopā
Kopā ar domubiedriem, citu bērnu vecākiem un skolotājiem nolēmām pacīnīties, lai iegūtu finansējumu LEADER projektu konkursā un izveidotu āra trenažieru laukumu pie skolas. Lielā priekā ziņoju, ka komisijas lēmums ir pozitīvs! Mums BŪS, kur kopīgi izkustēties, izvingroties un aktīvi pavadīt laiku. Paldies fantastiskajiem Domubiedriem! Kopā varam daudz. Drīz tiksimies pie siltas tējas krūzes, cienāsim viens otru ar cepumiem un darbīgi risināsim sarunas par veicamajiem soļiem, lai īstenotu projektu dzīvē.
Biedrība maina nosaukumu
- iepriekšējais nosaukums bija pārāk garš;
- iepriekšējais nosaukums radīja vietu kļūmēm un pārpratumiem;
- no sākotnējās idejas - amatniecības nama izveide - biedrības mērķi un uzdevumi iet plašumā, dziļumā un tālumā.
Biedrība ar savu darbību vēlas sekot savai sūtībai - vērst uzmanību Latvijas nākotnei - bērniem, sniegt artavu, lai stiprinātu sabiedrību ar pilsonisku, stipru stāju un cildināt amatniecību.
Esam gatavi jauniem izaicinājumiem, drosmīgām idejām un darbosimies, saglabājot savu ticību - Nigeste.
Astoņi gadi Indrānes
Esam patīkami satraukti! INDRĀNES projekts beidzot nonācis pēdējā posmā pirms veiksmīgas realizācijas. Astoņi gadi pagājuši - krāsaini, pilni piedzīvojumu, pārdzīvojumu, cerību, kas piepildījušās un mērķiem, kas nepiedzīvoja savu īstenošanos. Astoņus gadus ciemojāmies pie rakstnieces Ilzes Indrānes, sarunājāmies, filmējām, izzinājām un iepazinām. Projekta INDRĀNE mērķis - parādīt, atklāt pedagoģes Undīnas Jātnieces personību.
- Meklējam Indrānes skolniekus! Patiesi, meklējam tos, kuri Undīnu Jātnieci saukuši par SAVU skolotāju, tāpat arī tos, kuri Ilzi Indrāni iepazinuši kā dzīves-literatūras-domāšanas skolotāju. Vai Tu kādu pazīsti?
- Iegūtos materiālus apkoposim grāmatā un kā pievienotā vērtība - izzinoša, aizraujoša, interesanta spēle par rakstnieci un viņas mūžu. LIELAIS MĒRĶIS - uzdāvināt komplektu "Indrānes divpadsmit dārgumi" KATRAI no Latvijas 711 vispārizglītojošam skolām;
- Top brīnišķīga dokumentāla filma ar spēlfilmas elementiem. Indrānes mūžs ir aizvijies divos gadsimtos, kur sapinies karš, izsūtīšanas, klusa varonība un pāri visam - cilvēkmīlestība. Šis stāsts ir stāstīšanas vērts!
Esi kopā ar mums! Kopā mēs varam.
Paldies, ka varam tikties!
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.